Ziemassvētku laikā mēs bieži dzirdam cilvēkus runājam par to, ka viņiem jau ir vai vēl nav Ziemassvētku noskaņojuma. Cerība uz baltiem Ziemassvētkiem, Ziemassvētku tirdziņa apmeklējums, dāvanu sagatavošana vai īpaša Ziemassvētku maltīte ir populāri veidi, kā raisīt šo īpašo svētku noskaņu.
Diemžēl Ziemassvētku patiesā nozīme bieži vien tiek aizmirsta. Šo mācību es varēju padziļināti apgūt savā misijā. 1997. gada decembrī mani un manu pārinieku nosūtīja uz nelielu pilsētu Velsā, kurp mēs abi pārcēlāmies. Tur bija ļoti maza un mīloša bīskapija. Mēs izbaudījām tur pavadīto laiku un strādājām cītīgi, cerot pievērst cilvēkus Kristum. Decembra otrajā pusē mēs pamanījām, ka visas pārniecības — gandrīz sacenšoties — ziņoja, kur un cik bieži Baznīcas locekļi viņus uzaicinājuši uz vakariņām. Tas likās gandrīz kā sports — divās Ziemassvētku brīvdienās ieplānot pēc iespējas vairāk Ziemassvētku vakariņu. Daudzi pieredzējušie misionāri stāstīja, cik garšīgas ir tradicionālās Ziemassvētku vakariņas un ka viņi nevar sagaidīt, kad pienāks šī īpašā diena. Visu šo priecīgo sajūtu laikā mēs sapratām, ka vēl neesam saņēmuši nevienu ielūgumu. Kaut kas nebija kārtībā. Bet mēs arī nevēlējāmies uzbāzties un turpinājām cerēt, ka kāds mūs tomēr uzaicinās vakariņās. Nekas nenotika, taču Ziemassvētki strauji tuvojās. Tieši pirms Ziemassvētkiem tika noturēta zonas konference, kurā pulcējās visi Velsā kalpojošie misionāri. Konferenci caurstrāvoja brīnišķīga gaisotne. Bet mums, misionāriem, daudz svarīgākas bija no mājām atsūtītās paciņas. Priecīgi satraukti, mēs ar pārinieku atgriezāmies savā dzīvoklī. Pārkāpjot visus uz paciņas rakstītos vecāku noteikumus un brīdinājumus, es to atvēru jau tajā pašā vakarā. Tajā bija dažas nelielas dāvanas, vēstule no vecākiem un Ziemassvētku saldumi. Es biju sajūsmā! Tas bija lielisks vakars, kurā mēs abi izbaudījām no mājām saņemtos labumus. Ar nelielām atrunām, ka vēl nebija pienākuši Ziemassvētki.
Diemžēl līdz 24. decembrim mēs nebijām saņēmuši nevienu uzaicinājumu uz vakariņām. Un, padarot situāciju vēl sliktāku, — 24. decembris bija sagatavošanās diena, un mēs bijām plānojuši spēlēt futbolu kopā ar visiem pārējiem misionāriem, pēc kā visi dotos uz savām ieplānotajām vakariņām. Mēs bijām ļoti vīlušies, uzzinot, ka citi elderi bija aizmirsuši mūs aizvest uz šo pasākumu. Kopā ar pārinieku mēs staigājām pa mūsu pilsētas ielām lietū, vienkārši īsinot laiku. Mums nebija nekāda Ziemassvētku noskaņojuma.
Noguruši un vīlušies vakarā mēs atgriezāmies mājās, lai pagatavotu vakariņas. Es skaidri atceros, kā ienācu dzīvoklī, kur atkal nedarbojās apkure, un Ziemassvētku dāvanas no mūsu ģimenēm jau sen bija izpakotas un apēstas. Stāvot mūsu dzīvojamā istabā, jutos ļoti vientuļš un patiesi nelaimīgs. Viss, ko varēju darīt, bija ieslēgt Ziemassvētku mūziku.
To es arī darīju. Skanēja Hendeļa „Mesija”, un mans skatiens pievērsās attēlam, kurā bija redzams mūsu Glābējs un vecākais brālis Jēzus Kristus. Attēls, kāds redzams tūkstošos misionāru dzīvokļu, — bez rāmja, ar līmlenti pie sienas piestiprināts. Un pēkšņi — bija Ziemassvētki! Es zināju, kāpēc esmu šeit. Es zināju, ko mēs svinam un kas patiešām ir svarīgi.
Esmu svinējis daudzus brīnišķīgus Ziemassvētkus savā dzīvē, un man ir daudz skaistu atmiņu. Tomēr 1997. gada Ziemassvētki Velsā, iespējams, ir bijuši man līdz šim visspilgtākie Ziemassvētki. Patiesā dāvana, ko saņēmu tajos Ziemassvētkos, bija vēl spēcīgāka mīlestība pret manu Glābēju un draugu Jēzu Kristu.
Savā 2021. gada Ziemassvētku vēstījumā prezidents Rasels M. Nelsons sacīja:
„Tik daudzus mūsu apkārtējos cilvēkus nomāc baiļu un nedrošības nasta. Es aicinu jūs atbrīvot savā sirdī vietu tiem apkārtējiem, kuriem ir grūti saredzēt Glābēja Gaismu un sajust Viņa mīlestību. Neviena cita dāvana nebūs tik nozīmīga, kā aiz tīras mīlestības paveiktie darbi vientuļo, novārgušo un nogurušo cilvēku labā. Šīs dāvanas atgādina mums un arī viņiem par svētku patieso iemeslu — Dieva Dēla Jēzus Kristus dāvanu —, kurš piedzima, lai aizdzītu visas bailes un sniegtu mūžīgo gaismu un prieku visiem tiem, kas Viņam seko.”
Lai šī gada Ziemassvētki kļūst par iespēju jums stiprināt savu liecību par Jēzu Kristu un palīdzēt arī citiem saņemt šo dāvanu. Šī ir mana lūgšana. Jēzus Kristus Vārdā, āmen.