Jaundzimušo aprūpes māsas Tartu Universitātes slimnīcas intensīvās terapijas nodaļā Igaunijā ir atzinušas, ka trīs jaunu inkubatoru piegāde ir piepildījusi vienu no „viņu lielākajiem sapņiem” jaundzimušo aprūpes aprīkojuma jomā, pēc tam, kad pagājušajā gadā Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīca sadarbojās, lai nomainītu novecojušos inkubatorus, kas vairs nespēja pienācīgi nodrošināt aprūpi trausliem zīdaiņiem.
Palīdzība slimu un priekšlaicīgi dzimušu zīdaiņu aprūpē ir tikai viens no vairākiem humānās palīdzības projektiem Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, kurus atbalsta Baznīca un kuri aprakstīti nesen publicētajā ziņojumā „Caring for Those in Need 2025 Report[1] ”.
Ziņojumā ir detalizēti aprakstīts, kā 2025. gadā Baznīcas brīvprātīgie ieguldīja vairāk nekā 7,4 miljonus stundu kalpošanā labklājības un pašpaļāvības iestādēs, kalpošanas misijās un kopienas projektos 196 valstīs.
Tas arī vēlreiz apliecina Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas globālo apņemšanos veicināt labklājību, pašpietiekamību un sniegt humāno palīdzību. Tajā iekļauts Baznīcas Augstākā prezidija vēstījums, kurā cilvēki tiek aicināti uzskatīt mīlestību pret savu tuvāko par „priecīgu privilēģiju”.
Kopš to ieviešanas jaunās „Giraffe OmniBed Carestations” iekārtas Tartu Universitātes slimnīcā ļāvušas Igaunijas slimnīcas personālam labāk kontrolēt temperatūru, mitrumu un skābekļa līmeni priekšlaicīgi dzimušo mazuļu ārstēšanas laikā. Arī iebūvētie svari un avārijas piekļuves funkcijas ir uzlabojušas aprūpi.
Viens no vecākiem teica, ka apziņa, ka viņu bērns atrodas drošā un stabilā vidē, šajā grūtajā laikā sniedza „lielu atvieglojumu”. „Šajos neticami grūtajos brīžos — kad bērns piedzimst priekšlaicīgi — vienīgais mierinājums ir apziņa, ka viņš saņem vislabāko iespējamo aprūpi; apziņa, ka viņa attīstība var turpināties vispiemērotākajā inkubatora vidē, sniedza lielu atvieglojumu,” viņi paskaidroja. Darbinieki piebilda, ka uzlabotā ergonomika padarījusi viņu darbu fiziski drošāku.
„Mūsu mērķis ir, lai cilvēki katru cilvēku uztvertu kā Dieva mīļoto bērnu ar dievišķu potenciālu un lai katrs no mums ar prieku dzīvotu saskaņā ar Jēzus Kristus evaņģēliju: pa vienam cilvēkam, pa vienam kalpošanas darbam un pa vienām jaunām attiecībām,” teica Ziemeļeiropas reģiona prezidents elders Kevins V. Pīrsons.
Papildus slimnīcai Baznīca sadarbojās arī ar Igaunijas Pārtikas banku, nodrošinot sauso un konservēto pārtiku. Šie produkti papildināja svaigu pārtikas produktu ziedojumus, kurus var būt grūtāk uzglabāt.
Baznīcas locekļi un misionāri sagatavoja un izdalīja pārtikas pakas, tostarp piegādājot tās vecāka gadagājuma cilvēkiem, invalīdiem un iedzīvotājiem attālākos apgabalos. Papildu pārtikas produkti palīdzēja ģimenēm visu nedēļu gatavot sabalansētākas maltītes.
„Mums bija grūti atrast pietiekami daudz pārtikas, lai sagatavotu pietiekamu skaitu pārtikas paku ar kvalitatīvu un daudzveidīgu saturu, tāpēc cilvēki ir ļoti pateicīgi par šo atbalstu,” sacīja Pīts Bērefijns, Igaunijas Pārtikas bankas dibinātājs un direktors.
Savukārt Latvijā Baznīcas atbalsta galvenais uzsvars tika likts uz ēku renovāciju.
Baznīca sadarbībā ar organizāciju „SOS Bērnu ciemati” pārveidoja vecu biroju ēku Valmierā, Latvijā, par Ģimenes atbalsta centru.
Jaunais centrs apvienoja pakalpojumus vienā vietā, tādējādi ģimenēm vairs nav jābraukā pa vairākām vietām, lai saņemtu dažādus terapijas pakalpojumus. Tas ļāva arī paplašināt terapijas programmas, iekļaujot tajās runas, mūzikas un mākslas terapiju, kā arī psiholoģiskās konsultācijas.
Tika veikti arī SOS ģimenes māju uzlabojumi — tostarp apkures sistēmas uzlabošana, siltināšana un daži konstrukciju remonti —, kas ļauj bērniem ērti spēlēties, lasīt un pavadīt laiku kopā. Tas veicināja pozitīvāku saskarsmi starp iesaistītajiem bērniem.
Tikmēr divu stundu brauciena attālumā, Jelgavas SOS jauniešu namā, Baznīca palīdzēja uzcelt jaunu āra nojumi, ko darbinieki un iemītnieki raksturoja kā „sen lolotu sapni”. Nodrošinot, ka katrs bērns var saņemt ziedotas rotaļlietas, spēles un skolas piederumus, SOS bērnu ciemati veido vidi, kurā var attīstīties bērnu emocionālā labklājība, pašapziņa un gatavība mācīties.
Atsevišķā projektā Rīgā Valsts sociālās aprūpes centrā „Kurzeme” tika nomainītas vecās konstrukcijas, kas vairs nebija drošas.
Kad valsts finansējums sedza iepriekš plānoto pirkumu, Baznīcas atbalsts tika novirzīts pacientu pacēlāja iegādei, tādējādi uzlabojot drošību un ļaujot iemītniekiem visa gada garumā pavadīt vairāk laika svaigā gaisā.
Lietuvā, Viļņas, Kauņas un Klaipēdas draudzēs, notika segu šūšanas projekti, apvienojot Baznīcas locekļu, studentu un vietējo brīvprātīgo prasmes, lai izgatavotu rokdarbus — segas un siltas vilnas zeķes — vecāka gadagājuma iemītniekiem vietējos aprūpes namos. Sarunas ritēja dabiski lietuviešu, krievu un angļu valodā, un cilvēki, strādājot plecu pie pleca un daloties ar personīgām atmiņām, pat iemācījās dažus vārdus turku vai vācu valodā.
Brīvprātīgie šo pieredzi raksturoja kā nozīmīgu iespēju veidot jaunas draudzības saites un kopīgi darboties, pārvarot kultūru un paaudžu robežas, turklāt daži skolēni, piedaloties šajā pasākumā, izpildīja arī skolas noteiktās sabiedrisko darbu prasības.
Adītājas sadarbojās arī tiešsaistes grupās, lai noadītu augstas kvalitātes vilnas zeķes, nodrošinot, ka senioru kājas paliek siltas visu ziemu. Pēc tam segas un zeķes tika nogādātas vietējos aprūpes namos, kur darbinieki atzina, ka šīs lietas aukstajos mēnešos iemītniekiem sniedza mierinājumu, cieņu un prieku.
Dovile Žvalioniene, kas palīdzēja koordinēt projekta komunikāciju, teica: „Īpaši segu šūšana sniedza ne tikai fizisku siltumu, bet arī emocionālu gaismu. Mēs izvēlējāmies košus, dzīvespriecīgus audumus — ar ziedu motīviem un vasarīgās krāsās —, kas uzlaboja garastāvokli gan senioriem, kuri saņēma segas, gan brīvprātīgajiem, kuri tās šuva.”
Kopumā šie centieni atspoguļo plašāku tendenci — klusu, praktisku kalpošanu visās Baltijas valstīs.
Sākot no slimnīcu palātām līdz aprūpes namiem un no pārtikas bankām līdz ģimenes centriem, Baznīcas locekļi un partneri koncentrējās uz tūlītēju vajadzību apmierināšanu, vienlaikus stiprinot ilgtermiņa atbalsta sistēmas.
Iesaistītajiem šādu kalpošanas darbu ietekme bieži vien bija vienkārša, taču nozīmīga — palīdzot ģimenēm justies atbalstītām, aprūpētājiem justies gataviem un neaizsargātiem cilvēkiem justies pamanītiem tādā veidā, kas atspoguļo Glābēja mācības rūpēties par tiem, kam tas nepieciešams.
