Glābējs augšāmcēlās, tāpat kā reiz mēs visi. Viņš cieta, lai spētu palīdzēt mums visos mūsu pārbaudījumos. Viņš samaksāja izpirkumu par mums – Debesu Tēva bērniem –, lai mēs varētu tikt atpestīti no nāves un grēka.
Tā „Dzīvā cerība” (1. Pētera 1:3), ko mums dāvā apziņa par augšāmcelšanos, ir mūsu pārliecība, ka nāve ir nevis beigas, bet gan nepieciešamais solis no mirstīgā stāvokļa nemirstīgajā. Mums visiem vajadzētu slavēt Dievu par to, ka mums ir nodrošināta augšāmcelšanās, pateicoties kurai, mēs šķiramies tikai uz laiku, un kas dāvā mums cerību un spēku, lai turpinātu savu ceļu.
Mēs pateicamies Dievam par Viņa Dēlu, par Tā Kunga misiju laicīgajā dzīvē un par Viņa kalpošanu pēc augšāmcelšanās. Mēs liecinām, ka Jēzus ir Kristus, dzīvā Dieva Dēls. Viņš ir mūsu Radītājs, Glābējs un Pestītājs, Aizstāvis Tēva priekšā un mūsu Izpircējs. Kādudien Viņš atgriezīsies, lai vadītu un valdītu kā ķēniņu Ķēniņš un kungu Kungs.