Jēzus Kristus ir Baznīcas galva. Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas misija ir palīdzēt visiem cilvēkiem nākt pie Viņa (skat. Moron. 10:32). Lai izpildītu šo misiju, Baznīca ir organizēta saskaņā ar paraugu, ko atklājis Tas Kungs „lai svētos sagatavotu kalpošanas darbam, … kamēr mēs visi sasniegsim vienību Dieva Dēla ticībā un atziņā” (Ef. 4:12-13; skat. arī 11. pantu). Sekojošais pārskats sniedz kopsavilkumu par Baznīcas organizāciju.
Mājas un ģimene
Ģimene ir Baznīcas pamatvienība, un mājas ir vissvarīgākā vieta, lai mācītos evaņģēliju. Neviena cita organizācija nevar aizstāt ģimeni. Lai arī Baznīca turpina pieaugt, tās mērķis vienmēr būs atbalstīt un stiprināt ģimenes un atsevišķus cilvēkus to centienos dzīvot pēc evaņģēlija.
Vispārējā pārvalde
Tas Kungs mūsdienās vada Savas derības ļaudis caur Baznīcas prezidentu, ko mēs atbalstām kā pravieti, gaišreģi un atklājēju. Baznīcas prezidents prezidē pār visu Baznīcu. Viņš un viņa padomnieki, kas arī ir pravieši, gaišreģi un atklājēji, veido Augstākā Prezidija kvorumu.
Divpadsmit Apustuļu kvoruma locekļi arī ir pravieši, gaišreģi un atklājēji. Tie kopā ar Augstāko Prezidiju ir īpašie Kristus Vārda liecinieki visā pasaulē (skat. M&D 107:23). Tie rīkojas pēc Augstākā Prezidija norādījumiem, „lai izveidotu baznīcu un vadītu visas tās lietas visās tautās” (M&D 107:33). Tie atver durvis tautām, pasludinot Jēzus Kristus evaņģēliju (skat. M&D 107:35).
Septiņdesmito kvorumu locekļi ir aicināti sludināt evaņģēliju un uzcelt Baznīcu. Tie darbojas pēc Divpadsmit Apustuļu norādījumiem un septiņu brāļu vadībā, kas ir aicināti kalpot kā Septiņdesmito prezidijs. Pirmā un Otrā Septiņdesmito kvorumu locekļi ir nozīmēti par Augstākajiem pilnvarotajiem, un tie var tikt aicināti kalpot jebkurā pasaules vietā.
Prezidējošā bīskapība ir visas Baznīcas Ārona priesterības prezidijs. Prezidējošais bīskaps un viņa padomnieki kalpo Augstākā Prezidija vadībā, lai vadītu Baznīcas laicīgās lietas.
Sieviešu Palīdzības biedrības, Jauno Vīriešu, Jauno Sieviešu, Sākumskolas un Svētdienas skolas organizācijām---tām visām ir vispārēja līmeņa prezidiji, lai sniegtu norādījumus un vadību.
Reģiona pārvalde
Reģions ir lielākais Baznīcas ģeogrāfiskais iedalījums. Augstākais Prezidijs nozīmē Septiņdesmito prezidiju tiešā veidā pārraudzīt izvēlētus Baznīcas reģionus Divpadsmit apustuļu kvoruma vadībā. Citos Baznīcas reģionos Augstākais Prezidijs nozīmē reģionu prezidijus prezidēt. Reģiona prezidijs sastāv no prezidenta, kurš parasti ir nozīmēts no Pirmā vai Otrā Septiņdesmito kvoruma, un diviem padomniekiem, kas var būt nozīmēti no jebkura Septiņdesmito kvoruma. Reģionu prezidiji kalpo Augstākā Prezidija, Divpadsmito kvoruma un Septiņdesmito prezidija vadībā.
Daži brāļi ir ordinēti Septiņdesmito amatā, taču nekalpo kā Augstākie pilnvarotie. Tos sauc par reģionu pilnvarotajiem Septiņdesmitajiem, un tie ir nozīmēti citos kvorumos, nevis Pirmā vai Otrā Septiņdesmito kvorumā, atbilstoši ģeogrāfiskajam novietojumam. Reģions, kuru tie pārrauga, ir ierobežots līdz vispārējam apgabalam, kurā tie dzīvo. Daži no reģiona pilnvarotajiem Septiņdesmitajiem kalpo reģionu prezidijos.
Vietējā pārvalde
Bīskapijas un draudzes.
Baznīcas locekļi tiek organizēti kongregācijās, kas bieži kopā satiekas, lai garīgi un sociāli bagātinātos. Lielas kongregācijas sauc par bīskapijām. Katrā bīskapijā prezidē bīskaps, kuram palīdz divi padomnieki.
Mazas kongregācijas sauc par draudzēm. Katrā draudzē prezidē draudzes prezidents, kuram palīdz divi padomnieki. Draudze var tikt organizēta, ja rajonā dzīvo vismaz divas Baznīcas locekļu ģimenes un viens no Baznīcas locekļiem ir cienīgs Melhisedeka priesterības nesējs vai cienīgs priesteris Ārona priesterībā. Draudzi organizē un pārrauga staba, misijas vai apgabala prezidijs. Draudze var pārtapt par bīskapiju, ja tā atrodas stabā.
Katra bīskapija vai draudze aptver noteiktu ģeogrāfisku rajonu. Tā Kunga darbā bīskapijā vai draudzē piedalās dažādas organizācijas: augsto priesteru grupas; elderu kvorumi; Sieviešu Palīdzības biedrība sievietēm, kuras ir 18 gadus vecas un vecākas; Ārona priesterības kvorumi jaunajiem vīriešiem vecumā no 12 līdz 17 gadiem; Jauno sieviešu programma jaunajām sievietēm vecumā no 12 līdz 17 gadiem; Sākumskola bērniem vecumā no 18 mēnešiem līdz 11 gadiem; un Svētdienas skola visiem Baznīcas locekļiem, sākot no 12 gadiem un vecākiem. Katra no šīm organizācijām pilda svarīgu lomu, mācot evaņģēliju, sniedzot kalpošanu un atbalstot vecākus to svētajā pienākumā palīdzēt saviem bērniem kļūt pievērstiem Jēzus Kristus evaņģēlijam. Šīs organizācijas arī sadarbojas, lai palīdzētu Baznīcas locekļiem dalīties evaņģēlijā ar citiem.
Stabi, misijas un apgabali.
Vairums ģeogrāfisko rajonu, kur organizēta Baznīca, tiek sadalīti stabos. Termins „stabs” nāk no pravieša Jesajas, kurš pravietoja, ka pēdējo dienu Baznīca būs kā telts, kuru droši tur stabi (skat. Jes. 33:20; 54:2). Parasti stabā ir no 5 līdz 12 bīskapijām un draudzēm. Katrā stabā prezidē staba prezidents, kuram palīdz divi padomnieki. Stabu prezidenti atskaitās un saņem norādījumus no Septiņdesmito prezidija vai reģiona prezidija.
Misija ir Baznīcas vienība, kas parasti aptver daudz lielāku teritoriju nekā aptver stabs. Katrā misijā prezidē misijas prezidents, kuram palīdz divi padomnieki. Misijas prezidenti tiešā veidā atskaitās Augstākajiem pilnvarotajiem.
Tāpat kā draudze ir mazāks bīskapijas variants, apgabals ir mazāks staba variants. Apgabals tiek organizēts, kad teritorijā atrodas pietiekami daudz draudžu, kur iespējama viegla sazināšanās un ērta satiksme uz apgabala sapulcēm. Pār to prezidēt tiek aicināts apgabala prezidents ar divu padomnieku palīdzību. Apgabala prezidents atskaitās misijas prezidijam. Apgabals var pāraugt par stabu.
Programmas neprecētajiem Baznīcas locekļiem.
Daudzi Baznīcas locekļi nekad nav precējušies vai ir šķīrušies, vai kļuvuši par atraitņiem. Šos Baznīcas locekļus iedala divās grupās: jaunie neprecētie pieaugušie (vecumā no 18 līdz 30) un neprecētie pieaugušie (vecāki par 31 gadu).
Nepastāv vienotas Baznīcas programmas jauniem neprecētiem pieaugušiem un neprecētiem pieaugušiem. Tā vietā, ja attiecīgajā teritorijā dzīvo pietiekami daudz neprecēto Baznīcas locekļu, vietējie priesterības vadītāji tiek mudināti aicināt neprecēto Baznīcas locekļu pārstāvjus, kas darbotos viņu vadībā. Neprecēto Baznīcas locekļu pārstāvji plāno pasākumus, piemēram, dejas, kalpošanas projektus un vakarus. Šie pasākumi sniedz neprecētajiem Baznīcas locekļiem iespējas kopā satikties un citam citu stiprināt. Neprecētie Baznīcas locekļi arī tiek mudināti regulāri satikties ar saviem priesterības vadītājiem, lai apspriestu savas vajadzības un savas iespējas, lai garīgi pilnveidotos un kalpotu.
Papildu norāde: M&D 107