195 valstis 7 kontinentos, 7 000 dažādu valodu un 7,9 miljardi iedzīvotāju — nudien mēs dzīvojam brīnišķīgā, bagātīgā un daudzveidīgā pasaulē. Katrā līmenī ir neskaitāmi daudz tradīciju un kultūru — katrā tautā un arī katrā ģimenē. Tas patiesi ir brīnums! Mēs esam bagātīgi savā dažādībā, un tas ir brīnišķīgi!
Sabiedrības normas aizvien vairāk attālinās no Jēzus Kristus evaņģēlija pamatprincipiem, ko mēs pazīstam un saprotam, pateicoties to atjaunošanai pēdējās dienās. Taču, neskatoties uz to, pastāv nemainīga, pastāvīga, nelokāma patiesība, un tā nekad nemainīsies, par spīti tam, vai cilvēki to atzīst vai ne. Tā ir šāda: katrs vīrietis, katra sieviete un katrs bērns, kurš ir dzīvojis, dzīvo un dzīvos uz šīs krāšņās un daudzveidīgās Zemes, ir Dieva, mūsu Debesu Tēva, bērns. Mēs esam uz šīs Zemes, lai pieredzētu mirstību ar dievišķu mērķi, jo „Dievs sacīja: „Darīsim cilvēku pēc mūsu tēla un pēc mūsu līdzības. … Un Dievs radīja cilvēku pēc Sava tēla, pēc Dieva tēla Viņš to radīja, vīrieti un sievieti Viņš radīja”” (1. Mozus 1:26–27), un mēs esam šeit, lai kļūtu tādi, kāds ir Pats Dievs. „Es teicu: „Jūs esat dievi un visi esat Visuaugstākā dēli [bērni]!”” (Psalmu 82:6)
Vēstījumā par ģimeni arī ir teikts: „VISI cilvēki — vīrieši un sievietes — ir radīti pēc Dieva tēla un līdzības. Ikviens ir Debesu vecāku mīlēts garīgais dēls vai meita, un tādēļ katrs ir apveltīts ar dievišķu dabu un likteni.” Cik gan privileģētā stāvoklī mēs esam, zinot un saprotot šo galveno patiesību. Par to es esmu pateicīgs. Es to neuztveru par pašsaprotamu. Bērnībā man, dēļ pieredzēm, kuras piedzīvoju, bija jautājumi saistībā ar Dieva dabu — kas Viņš ir, kā Viņš izskatās. Es apmeklēju vietējās baznīcas un uzdevu šos jautājumus mācītājiem. Es uzdevu jautājumus par dzīves nolūku un to, kāpēc mēs esam šeit, uz Zemes, ja mums ir jāizcieš sāpes un bēdas. Es nespēju saņemt atbildi, kas mani apmierinātu un šķistu pareiza.
Ir vēl viena dievišķa un nemainīga patiesība, un tā ir šāda: Kristus, mūsu Brālis un Glābējs, izpirka visas cilvēces pārkāpumus — par katru cilvēku, neskatoties uz valsti, no kuras viņš nāk, rasi vai pārliecību. Augšāmcelšanās un nemirstība ir beznosacījuma dāvana visiem Dieva bērniem. Taču, lai gūtu lielāko labumu no Izpirkšanas dievišķā spēka, mums ir jāmaksā cena — patiesi jānožēlo grēki, lai mēs tiktu atbrīvoti no grēka nastas. Glābējs pats paskaidroja šo principu, ierodoties pie ļaudīm Amerikas kontinentā: „Un jums vairs nevajag upurēt Man ar asins izliešanu; jā, jūsu ziedojumi un jūsu dedzināmie upuri ir jāizbeidz, jo Es nepieņemšu nevienu no jūsu ziedojumiem un jūsu dedzināmajiem upuriem. Un jūs upurēsit Man kā ziedojumu salauztu sirdi un nožēlas pilnu garu. Un, kas nāk pie Manis ar salauztu sirdi un nožēlas pilnu garu, to Es kristīšu ar uguni un ar Svēto Garu.” (3. Nefija 9:19–20) Arī Alma, turpinot savu uzrunu, apstiprināja: „Tādēļ katram, kas nožēlo grēkus un nenocietina savu sirdi, tam būs tiesības uz žēlastību caur Manu Vienpiedzimušo Dēlu savu grēku piedošanai, un tie ieies Manā atdusā.” (Almas 12:34) Un žēlsirdīgi mēs zinām no Jēkaba mācībām attiecībā uz tiem, kam nav iespējas tikt mācītiem, saprast un saņemt liecību par Kristu: „Jo grēku izpirkšana apmierina Viņa taisnības prasības pār visiem tiem, kam likums nav bijis dots, ka viņi ir atbrīvoti … un viņi tiek atjaunoti pie Tā Dieva, kas ir devis viņiem elpu, kas ir Israēla Svētais.” (2. Nefija 9:26)
Ak, cik gan skaista ir šī dāvana visai cilvēcei! Es esmu pateicīgs par to, jo es regulāri pieredzu prieku, ko saņem tas, kam tiek piedoti grēki, un tas, kas tiek dziedināts.
Es noslēgšu ar atgādinājumu — aicinājumu, ko katram no mums izteica Pats Glābējs: „Nāciet šurp pie Manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, Es jūs gribu atvieglināt. Ņemiet uz sevi Manu jūgu, mācaities no Manis, jo Es esmu lēnprātīgs un no sirds pazemīgs; tad jūs atradīsit atvieglojumu savām dvēselēm. Jo Mans jūgs ir patīkams un Mana nasta viegla.” (Mateja 11:28–30)