Mūsu ģimenē, kurā ir pārstāvētas daudzas kultūras, mēs bagātīgi svinam visus angļu, īru un holandiešu valsts svētkus. Manai sievai Kirstijai ļoti patīk dekorēt un gatavot tradicionālos ēdienus Helovīna, Svētā Nikolaja svētkos, Ziemassvētkos un daudzos citos svētkos, un mūsu bērniem un viņu draugiem tas ļoti patika!
Kādu vakaru mēs ar Kirstiju apspriedām, kā mēs saviem bērniem varētu radīt līdzīgu pieredzi attiecībā uz vispārējo konferenci. Kā vispārējās konferences tradicionālo ēdienu mēs nolēmām ieviest mājās pagatavotus kruasānus ar šķiņķi un sieru. Mēs sagatavojām krāsojamās lapas ar evaņģēlija tēmām un vārdu spēlēm, kas viņiem palīdzētu koncentrēties uz konferences uzrunām. Konferences rītā mēs bijām ģērbušies savās labākajās svētdienas drēbēs. Mēs bijām sagatavojuši arī daudz spilvenu un mīkstu segu, no kurām bērni varētu uzbūvēt spilvenu fortus un teltis, lai justos droši, pasargāti un mīlēti. Mums patika skatīties konferenci kopā ar ģimeni, un mēs izbaudījām Baznīcas vadītāju iedvesmotos vēstījumus, kamēr mūsu māju piepildīja svaigi ceptu kruasānu smarža. Jaunākie bērni saņēma daudz uzslavu par to, ka spēja nosēdēt vienu konferences sesiju. No saviem vecākajiem bērniem laika gaitā mēs sagaidījām nedaudz vairāk. Sajūsma par vispārējo konferenci mums visiem sagādāja ļoti daudz prieka. Tagad mēs esam vecvecāki, un mums patīk sociālajos tīklos aplūkot fotogrāfijas ar mūsu mazbērniem, kuriem ir līdzīga konferences skatīšanās pieredze.
Kad mēs lasām ķēniņa Benjamīna uzrunu un to, kā cilvēki gatavojās uzklausīt viņa vārdus (1), mēs varam apgūt vismaz trīs ļoti svarīgas mācības. Pirmkārt, visā zemē tika izplatīts uzaicinājums, līdzīgi kā mums mūsdienās tiek izteikts uzaicinājums uzklausīt Baznīcas vadītājus. Mēs varam sev pajautāt: „Kā es varu būt drošs par to, ka es palīdzu izplatīt šo uzaicinājumu savu draudzes locekļu vidū un pat savu kaimiņu un draugu starpā, kuri nav Baznīcas locekļi?” Otrkārt, mēs lasām, ka tika organizēta pulcēšanās. Mūsdienās mēs varam pulcēties kā ģimenes vai grupas savās mājās vai sanāksmju namos. Tas Kungs ir teicis: „Jo, kur divi vai trīs ir sapulcējušies Manā Vārdā, tur Es esmu viņu vidū.”(2) Bieža sanākšana kopā sniedz lielu spēku. (3) Un, visbeidzot, viņi visi sapulcējās ap templi un bija gatavi uzklausīt glābšanas vārdus. Vai es varu ieteikt mums censties darīt to pašu? Templis ir tā vieta, kur satiekas debesis un zeme, tas ir patvērums no vētrām, kas plosās pasaulē, kurā mēs dzīvojam, un tā ir vieta, kur mēs varam sagatavot savu sirdi un prātu tam, kam ir mūžīgas sekas. Tā Kunga nama apmeklēšana un iesaistīšanās ģimenes vēstures darbā ir lielisks veids, kā sagatavot mūsu sirdi un prātu un būt garīgi labāk noskaņotiem, lai saņemtu Dieva vārdu caur Viņa kalpu mutēm. (4) Elders Roberts D. Heilzs ir teicis: „Es jums apsolu Viņa vārdā, ka, ja jūs lūgsiet ar patiesu vēlmi dzirdēt sava Debesu Tēva balsi šīs konferences vēstījumos, jūs atklāsiet, ka Viņš patiesi ir runājis, lai jums palīdzētu, jūs stiprinātu un vadītu atpakaļ uz mājām Viņa klātbūtnē.”(5)
Es liecinu, ka tā ir patiesība. Kad mēs ar pateicību un priecīgām gaidām gatavojamies, vēršot savu sirdi pie Tā Kunga, lai Viņš to pieņemtu un aizzīmogotu Saviem augstajiem nolūkiem 6), vispārējās konferences var kļūt par vienu no gada lieliskākajiem notikumiem. Tas var kļūt par patiesi neaizmirstamu pulcēšanās laiku kopā ar ģimeni un draugiem, kad esam privileģēti uzklausīt mūsu pravieti, apustuļus un citas augstākās amatpersonas, kuras sagatavo iedvesmotus vēstījumus, lai svētītu mūsu dzīvi. Tas kļūs par brīnišķīgiem svētkiem, kas mainīs dzīvi, kad katrs personīgi saņemsim garīgu vadību un stiprināsim savu ticību Tam Kungam, Jēzum Kristum.
1. Mosijas 2:1, 5–6
2. Mateja 18:20
3. Moronija 6:5
4. M&D 1:38
5. 2013. gada oktobra vispārējā konference, sestdienas rīta sesija
6. Garīgā dziesma, „Come Thou fount of every blessing”, mūzikas autors: John Wyeth 1770–1858; vārdu autors: Robert Robinson 1735–1790