Viens no maniem mīļākajiem Mormona Grāmatas stāstiem vēsta par Mosijas dēlu misionāru darbu starp lamaniešiem. Mācot cilvēkus, kuru tradīcijas acīmredzami neveicināja viņu garīgo izaugsmi, šie uzticīgie misionāri tomēr spēja palīdzēt lamaniešiem ievērojami mainīt savu dzīvi. Мēs zinām, ka Mosijas dēli „mācīja ar Dieva spēku un pilnvarām” (Аlmas 17:3), taču visapbrīnojamākais šajā stāstā ir tas, ka „visi tie lamanieši, kas noticēja viņu sludināšanai, tika pievērsti Tam Kungam un nekad neatkrita” (Аlmas 23:6).
Es esmu redzējis, kā cilvēki nāk uz Baznīcu, pateicoties misionāru darbam un audzināšanai Baznīcas locekļu ģimenē, un es esmu pieredzējis, kā daži no viņiem atkrīt. Un šis process man ir licis aizdomāties: kas lamaniešu pievēršanās gadījumā bija tāds, ka tie „nekad neatkrita”?
Taisnīgas tradīcijas
Kā šie jaunpievērstie kļuva par miermīlīgu tautu, rādot piemēru citiem? Almas grāmatā ir teikts, ka šie lamanieši „noticēja nefijiešu paražām” (Аlmas 23:5). Mūsu dienās mēs varētu teikt, ka viņi noticēja pēdējo dienu svēto tradīcijām. Mēs nereti domājam, ka grēku nožēla ir process, kura gaitā mēs vienkārši atsakāmies no nepareizas rīcības, taču šajā procesā būtu svarīgi arī atmest savus sliktos paradumus un tradīcijas, nomainot tos pret jaunām, labākām.
Grēku nožēlas process nav tikai lūgums piedot mums par kļūdām, ko esam pieļāvuši. Grēku nožēla prasa no mums turpmāku rīcību. Kad klausītāji apņemas tikt kristīti, tas nozīmē, ka viņi ir sajutuši Svēto Garu un vēlas nožēlot grēkus. Taču dažkārt viņiem neizdodas palikt taisnīgiem, jo viņi nav nolikuši „savus nemiera ieročus” (Аlmas 23:7) — lai kādi tie arī būtu.
Kad jaunpievērstie lamanieši saprata, ka viņu tradīcijas ir bijušas nepareizas, viņi atskārta, ka tiem vajag mainīties. Lamanieši nolēma paņemt savus sacelšanās ieročus un aprakt tos „dziļi zemē” (Аlmas 24:17). Citiem vārdiem, viņi nobēdzināja sava kārdinājuma avotu tur, kur tam vairs nebija pār tiem nekādas varas. Bet ko darām mēs? Vai mēs, līdzīgi viņiem, nobēdzinām tos kārdinājumus un grēkus, kas tik viegli mūs apņem? (2. Nefija 4:18). Vai mēs turamies pēc iespējas tālāk no tādiem cilvēkiem un vietām, kas var provocēt mūs pārkāpt Gudrības vārdu? Vai mēs esam uzlikuši savam datoram interneta filtru, un vai mēs esam to nolikuši redzamā vietā mūsu mājās? Vai mēs esam, pārnestā nozīmē izsakoties, „norakuši” tos paradumus, kas liedz mums baudīt Svētā Gara sadraudzību?
Lamanieši sāka ieviest savā dzīvē taisnīgu uzvedības modeli. Tā bija viņu veiksmes atslēga. Viņi piepildīja vakuumu, kas bija radies viņu dzīvē, ar jaunām tradīcijām, kas tuvināja tos Dievam.
Mainīsim savu dzīvi
Mūsu mērķis ir līdzināties jaunpievērstajiem lamaniešiem, lai arī mums būtu milzīga vēlēšanās saņemt piedošanu un turpmāk vairs necīnīties pret Dievu (Аlmas 23:7). „Tas bija viss, ko mēs varējām darīt …, lai nožēlotu visus savus grēkus … un pārliecināt Dievu attīrīt mūsu sirdis no vainas,” tie teica, „jo tas bija viss, ko mēs varējām darīt, lai pienācīgi nožēlotu grēkus Dieva priekšā, lai Viņš attīrītu mūsu traipus.” (Аlmas 24:11.) Lamaniešu sirdīs notika pārmaiņas, kas mudināja tos uz turpmāku rīcību. Grēku nožēla mudināja lamaniešus iedibināt jaunas tradīcijas, kas tos stiprināja, sastopoties ar kārdinājumiem. Šīs jaunās tradīcijas nāca veco tradīciju vietā, palīdzot tiem būt stipriem, par spīti ilgstošiem pārbaudījumiem.
Mēs visi — kā jaunie, tā arī pieredzes bagātie Baznīcas locekļi — varam piemērot piecus principus, kas mainīs mūsu dzīvi. Šie principi ir Dieva pavēles. Tie palīdzēs mums palikt uzticīgiem, pat sastopoties ar pārbaudījumiem un kārdinājumiem. Ja mēs tos piemērosim, Svētais Gars varēs turpināt darboties mūsos, stiprinot mūsu liecību:
- Studēsim Svētos Rakstus — gan personīgi, gan kopā ar ģimeni.
- Lūgsim — gan personīgi, gan kopā ar ģimeni.
- Noturēsim ģimenes mājvakarus.
- Godīgi maksāsim desmito tiesu.
- Kalposim cilvēkiem, pildot savus aicinājumus Baznīcā.
Ja mēs iedibināsim taisnīgas tradīcijas, mēs pārvarēsim savas vājības, pieaugsim ticībā un neatkritīsim. Turoties pie dzelzs margas un piesaucot Dievu, mēs paveiksim savu darbu un izpildīsim grēku nožēlas procesa lielāko daļu. To pašu mēs paveiksim, izskaužot sliktos paradumus un aizstājot tos ar taisnīgām tradīcijām.
Neatkarīgi no tā, vai mēs esam dzimuši Baznīcas locekļu ģimenē, vai kristīti pavisam nesen, mūsu garīgais spēks izriet no pastāvīgas taisnīgas rīcības, kas tuvina mūs Dievam. Galu galā grēku nožēlas process ir process, kura gaitā mēs maināmies, rīkojoties un kļūstot par tādiem ļaudīm, kādus mūs vēlas redzēt Debesu Tēvs, lai mēs varētu atgriezties Viņa klātbūtnē.
Elders Džeimss B. Martino, pirmais padomnieks Austrumeiropas reģiona prezidijā.