Reģiona vadītāja vēstījums

Kas ir īstena pievēršanās?

Ceļš uz pievēršanos, tāpat kā uz laulību, var sākties ar iedvesmas uzplaiksnījumu, taču tas uzplaukst derībās balstītās attiecībās ar Dievu, kuru ietvaros mēs tiekam piepildīti ar Viņa mīlestību.

Elders Adrians Betridžs ar sievu Dženiju Prestonas Anglijas tempļa dārzā
Elders Adrians Betridžs no Apvienotās Karalistes Ziemeļeiropas reģiona Septiņdesmitais

Šādā pašā septembrī, pirms divdesmit pieciem gadiem, mēs ar Dženiju Austrālijā apprecējāmies. Mēs iepazināmies vēl pirms diviem gadiem Čikāgā, kādā darba braucienā, un jau divas dienas pēc mūsu tikšanās man prātā iešāvās doma: „Tu ar šo meiteni apprecēsies.” Šis iedvesmas uzplaiksnījums vedināja mani ceļot no Londonas uz Austrāliju, lai aizvestu Dženiju uz randiņu un pēc tam uz Baznīcu. Pēc četriem mēnešiem viņa tika kristīta un pārcēlās uz Londonu, lai mēs varētu turpināt tikties. Mazāk nekā pēc gada mēs Itālijā saderinājāmies, Sidnejā apprecējāmies, pēc tam tikām saistīti Londonas templī un vēlāk kļuvām par četru brīnišķīgu puišu vecākiem. Tas bija viesuļvētras cienīgs romāns!

Svinot mūsu 25.-to kāzu gadadienu, es ar izbrīnu atsaucu atmiņā to, cik ātri es iemīlējos un cik vienkārša bija mana izpratne par mīlestību. Pēdējo 25 gadu gaitā esmu mācījies, ka mīlestība nozīmē daudz vairāk par sākotnējām „iemīlēšanās” jūtām, un tā vairāk saistās ar kalpošanu un komandas darbu, kur divi draugi palīdz viens otram savā ceļojumā, lai kļūtu tādi, kā Dievs to ir paredzējis. Mūsu laulībā mēs esam pieredzējuši savu daļu kāpumu un kritumu, asaru un sirdssāpju, kā arī prieka un laimes — tas viss ir daļa no ieceres. Un, kaut arī mūsu stāsts sākās ar „iemīlēšanos no pirmā acu skatiena”, šī iemīlēšanās ir pāraugusi pavisam citāda veida mīlestībā. Mīlestība kā „sajūtas” neizbēgami nāk un iet, taču mīlestība, kas izpaužas kā „darbības vārds”, uztur un stiprina laulību, lai mēs spētu izveidot pašas dārgākās attiecības.

Es šeit saskatu daudz paralēļu ar mūsu garīgo pievēršanos un procesu, kura gaitā mēs kļūstam par Jēzus Kristus mācekļiem. Mēs visi esam svētīti ar Kristus gaismu mūsos,(1) un katram no mums ir unikāla pieredze ar gaismas stariem, kas palīdz mums iemantot liecību par Dievu un Viņa Dēlu Jēzu Kristu.(2) Taču šīs garīgās pieredzes ne vienmēr vedina uz pievēršanos, un tās nedāvā mums nesatricināmu ticību. Mums visiem nākas pieredzēt brīžus, kad nejūtamies tuvi Dievam. Iespējams, tā notiek tad, kad pārbaudījumu vai šaubu iespaidā esam sākuši svārstīties. Augstais priesteris Alma norāda šajā iedvesmotajā jautājumā: „Un tad, lūk, es saku jums, mani brāļi, ja jūs esat piedzīvojuši pārmaiņu sirdī un ja jūs esat jutuši vēlēšanos dziedāt dziesmu par mīlestību, kas pestī, es gribu vaicāt, vai jūs varat izjust to tagad?”(3)

Tāpat kā mīlestībai laulībā, arī mūsu ticībai Jēzum Kristum ir nepieciešama pastāvīga barošana, laistīšana un ikdienas saules gaisma, kā paskaidrots Almas 32. nodaļā.(4) Vairumam no mums pievēršanās noris „rindiņu pēc rindiņas, priekšrakstu pēc priekšraksta, nedaudz šur un nedaudz tur”.(5) Kļūšana par Jēzus Kristus mācekli ir process, kas ilgst visa mūža garumā un var dāvāt mums prieku.

Mūsu prieks Jēzus Kristus evaņģēlijā tiek iemantots, virzoties uz priekšu pa derību ceļu un vienlaicīgi veidojot ciešas, personīgas attiecības ar savu Debesu Tēvu. „Tuvojieties Man, un Es tuvošos jums ... .”(6) Cenšoties tuvināties Viņam, mēs daudz bagātīgāk sajūtam savā dzīvē Viņa mīlestību un mācāmies mīlēt Viņu vēl pilnīgāk. Mēs sākam piepildīt savu radīšanas mērķi, īstenot savu dievišķo potenciālu un iemantot sirdsmieru.

Tātad, pēc 25 laulības gadiem un 50 Baznīcas apmeklējuma gadiem es esmu atskārtis, ka laimīga dzīve savā būtībā balstās uz manām attiecībām gan ar manu Debesu Tēvu, gan manu sievu. Un ka pastāv paralēles starp šo attiecību uzsākšanu un to, kā tās laika gaitā attīstās. Es esmu ļoti pateicīgs, ka mans Debesu Tēvs un mana sieva ir tik piedodoši, pacietīgi un atbalsta manus vārgos centienus un ka viņi abi izturas pret mani tik mīloši. Kad es pastiprināti pievēršu savu laiku, talantus un enerģiju šīm divām derībās balstītajām attiecībām, man šķiet, ka viss pārējais sastājas savās vietās. Un, ja es piestrādāju tikai pie vienām attiecībām, šķiet, ka tas palīdz arī ar otrām.

Ceļš uz pievēršanos, tāpat kā uz laulību, var sākties ar iedvesmas uzplaiksnījumu, taču tas uzplaukst derībās balstītās attiecībās ar Dievu, kuru ietvaros mēs tiekam piepildīti ar Viņa mīlestību. Jēzus Kristus Vārdā, āmen.

 

Atsauces

  1. Moronija 7:16; Jāņa 1:9
  2. Elders Dušku, „Gaismas stabi un stari”, 2024. gada aprīļa vispārējā konference
  3. Almas 5:26
  4. Almas 32:37-42
  5. 2. Nefija 28:30; M&D 98:12
  6. M&D 88:63