2019. gada nogalē Latvijā tika aicināts pirmais Baznīcas patriarhs. Šo būtisko aicinājumu, kurš tiek dots Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcas Augstākā prezidija un pravieša uzdevumā, kā lielu pagodinājumu uzņēmās pildīt Gvido Senkāns, kurš ir viens no pirmajiem Baznīcas locekļiem Latvijā.
Patriarhs ir īpašs augstākās priesterības amats, kura ietvaros cienīgiem Baznīcas locekļiem reizi dzīvē caur atklāsmi no Dieva tiek dota īpaša svētība. Šīs svētības saņēmējam tiek paziņots par to, kurai Israēla nama ciltij viņš ir piederīgs. Svētībā tiek pavēstīts par viņa īpašajiem talantiem un spējām, kā arī doti padomi par to, no kā, saskaņā ar Dieva gribu, savā dzīvē piesargāties, kam pievērst uzmanību un kādus mērķus īstenot. Šīs svētības tiek pierakstītas un saglabātas, lai to saņēmēji varētu tās pārlasīt un atcerēties visu savu dzīvi. Līdz šim Latvijas Baznīcas locekļi varēja saņemt svētības no ceļojošajiem patriarhiem, kuri deva tās angļu vai krievu valodā. Līdz ar jaunā patriarha aicināšanu, latviešiem paveras īpaša iespēja – saņemt patriarha svētību savā dzimtajā valodā.
Runājot par šī uzdevuma uzņemšanos, Gvido Senkāns stāsta: „Par savu jauno aicinājumu es uzzināju 2019. gada 16. novembrī no Austrumeiropas reģiona prezidija pārstāvja, Eldera Goldena, kurš mani intervēja, paziņojot, ka Divpadsmit apustuļu kvorums ir apstiprinājis manu kandidatūru un tā prezidents ir pilnvarojis viņu aicināt mani par Austrumeiropas reģiona ceļojošo patriarhu. Es biju pārsteigts, jo nekad nebiju domājis, ka no tādas valsts, kurā vēl nav Baznīcas staba, varētu tikt aicināts patriarhs! Vienlaicīgi es sajutu milzīgu Tā Kunga mīlestību un uzticību.”
Vaicāts par to, cik gatavs viņš jūtas jaunā aicinājuma veikšanai, Brālis Senkāns teic: „Es savā sirdī vienmēr esmu vēlējies pildīt kādu ļoti garīgu aicinājumu! Mūsu gatavošanās turpmākiem aicinājumiem, manuprāt, notiek visu laiku, pieņemot Tā Kunga padomus, palīdzību un aicinājumus, cenšoties kalpot citiem, audzināt savus bērnus un izveidot tādas attiecības, kas var turpināties mūžībā.”
Runājot par patriarha aicinājumu, jaunais Austrumeiropas reģiona patriarhs stāsta: „Es iepriekš neko daudz par patriarha aicinājumu nezināju, izņemot tikai to, kas ir rakstīts Svēto Rakstu ceļvedī. Tagad, sākot studēt par to padziļinātāk, es ar jaunu skatījumu pievēršos sen zināmām rakstvietām un daudz skaidrāk saprotu, cik noteikti un nemainīgi darbojas Tā Kunga roka! Pats pirmais cilvēces patriarhs bija Ādams, kurš stājās derībā ar To Kungu un svētīja savus pēcnācējus, pravietojot par to, kas ar tiem notiks līdz pat pasaules galam. Arī visi turpmākie patriarhi deva svētības saviem pēcnācējiem. Tas Kungs ir paziņojis par cilvēcei paredzētajām svētībām jau pirms daudziem tūkstošiem gadu, tāpēc mums ir ļoti svarīgi pētīt Svētos Rakstus, pētīt tos solījumus, kuri ir doti mūsu tēviem, un saprast, kā tie būtu attiecināmi uz mums mūsdienās.”
Elders Senkāns atzīst: „Šķiet mazliet biedējoši, ka šis aicinājums tiek dots uz visu dzīvi, ka, tiekot ordinēts par patriarhu, es vairs nekad no šī aicinājuma netikšu atbrīvots!
Spēku man dod apziņa un liecība, ka šī patiešām ir Tā Kunga patiesā Baznīca, un ka Viņš tik ļoti mīl Savus bērnus, ka ir paredzējis tādu aicinājumu, kura vienīgais uzdevums ir dot individuālas, personīgas svētības Viņa bērniem!
Patriarhs savā ziņā pilda Dieva darbu vistiešāk no visiem, dodams svētību ikvienam, kurš pēc tās meklē un ir pietiekami cienīgs, lai to saņemtu. Patriarham ir tiesības saņemt tiešu atklāsmi no Dieva tā cilvēka labā, uz kura galvas viņš uzliek savas rokas.”
Runājot par savu pieredzi ar patriarha svētības saņemšanu, Gvido Senkāns stāsta: „Savu patriarhālo svētību es saņēmu jau 1995. gadā, kad mēs ceļojām uz Soltleiksitiju. Lai gan man tobrīd vēl trūka izpratnes, es zināju, ka tā ir svēta lieta. Izlasot dotās svētības pierakstu, man šķita, ka visu teikto saprotu, ka tā ir tāda jauka un iedvesmojoša svētība, taču gadu gaitā es esmu ievērojis, ka frāzes, kas iesākumā šķita visai vispārīgas, patiesībā ir ļoti īpašas un piepildās un turpina piepildīties ļoti personiskā veidā! Es esmu pārliecinājies, ka tas, ar ko patriarhs ir mani svētījis, tik tiešām palīdz man dzīvot. Patriarhālā svētība dod man spēku un iedvesmu, kad šķiet, ka nekas neizdodas, ka esmu kaut kur „iesprūdis”, ka laicīgā dzīve sāk nomākt garīgumu.”
Runājot par turpmāko kalpošanu, jaunaicinātais patriarhs teic: „Es ticu un ceru, ka varēšu būt labs darbarīks Tā Kunga rokās, saņemot un nododot Viņa svētības katram no Viņa bērniem tīrā veidā – tieši tā, kā tās nāk no Viņa.”
Komentējot Brāļa Gvido Senkāna jauno aicinājumu, jaunaicinātais apgabala prezidents, Rihards Fridbergs, sacīja: „Mēs esam ļoti gandarīti un saviļņoti par Debesu Tēva lielo mīlestības izpausmi, aicinot un ordinējot Brāli Gvido Senkānu par patriarhu. Latvija ir kļuvusi par svētāku vietu.”
