Pēc pirmās spēcīgās rudens vētras es aizbraucu pie jūras, lai redzētu savus mīļos dižkokus. Es priecīgi konstatēju, ka tie visi ir stipri un veseli. It īpaši es priecājos redzēt dažus šķībos kokus, kam stumbrs sākumā nebija tik taisns, kā pārējiem, bet ar laiku arī tie izauga taisni un stipri. Tie šķībie koki man atgādināja par savu pievēršanos ticībai.
Lai gan manas dzīves sākums nebija tik viegls, kā dažiem varētu šķist, tomēr pēc Jēzus Kristus evaņģēlija pieņemšanas es varēju sākt dzīvot pilnīgu dzīvi. Tie koki arī deva man cerību, ka taisnīgie tomēr var pretoties stipram vējam un caur Kristus īstenoto Izpirkšanu cerēt uz mūžīgās dzīves iemantošanu. „Kaut jūsu grēki arī būtu sarkani kā asinis, tomēr tie paliks balti kā sniegs; kaut tie arī būtu kā purpurs, tomēr tie kļūs kā vilna” (Jesajas 1:18).
Neilgi pēc savām kristībām es sev par pārsteigumu izdzirdēju, ka Jēzus Kristus Izpirkšana ir domāta ne tikai tiem, kuri vēlas kristīties un kuriem tāpēc būtu jānožēlo savi grēki. Izpirkšana var izlīdzināt visas netaisnības, ko mēs esam pieredzējuši. Pateicoties tam, ka Jēzus Kristus izpirka mūsu grēkus un izcieta par mūsu slimībām, ciešanām un sāpēm, mēs varam saņemt mierinājumu, mēs varam saņemt lielāku spēku, lai pārvarētu savus izaicinājumus, un krietni cilvēki var kļūt vēl labāki.
Esmu ļoti pateicīga Debesu Tēvam par to, ka mēs, būdami ticībai pievērstie, varam baudīt visas Baznīcas locekļiem paredzētās svētības, esot par pilntiesīgiem Viņa Baznīcas locekļiem. Es zinu, ka, ievērojot ar To Kungu noslēgtās derības, mēs varam saņemt piedošanu par saviem grēkiem un iemantot mūžīgo dzīvi Dieva visaugstākajā valstībā.