Reģiona vadības vēstījums

Pirmā patiesība

Mūsu pamatdoktrīna ir šāda: mēs esam mūsu Debesu Tēva bērni. Šīs dievišķās attiecības ir vissvarīgākās.

Jésus avec des enfants
Elders Alans T. Filipss, Anglija
Elders Alans T. Filipss, Anglija Reģiona Septiņdesmitais

Sabiedrība cenšas mūs pārliecināt, ka mūsu identitāte un vērtība kaut kādā veidā ir saistīta ar to, kas mums pieder, mūsu stāvokli sabiedrībā un citu cilvēku atzinību. Tas mūs mudina vairāk pievērsties tam, lai mums kaut kas „būtu”, nevis pašiem kaut kam „būt”.1 Taču šis ceļš mūs bieži vien noved pie vēlmes sacensties un salīdzināt sevi ar citiem visa mūža garumā, daudzus no mums padarot nemierīgus, nepiepildītus un arvien nošķirtākus no pārējiem. Tikai daži spēj izvairīties no biežiem un nerimstošiem vēstījumiem par to, ka mēs neesam pietiekami labi vai vienkārši neatbilstam kaut kādiem standartiem.

Šis ir labi veidots ceļš, kas ved nepareizā virzienā.

Pretinieks saprot, cik nozīmīga ir mūsu identitāte, un nevēlas, lai mēs atklātu vai saprastu, kas mēs patiesībā esam. Taču mēs esam kas vairāk par to, ko pasaule vēlas, lai mēs domātu attiecībā uz savu būtību. Iespējams, mēs esam kas vairāk, nekā paši jebkad spēsim iedomāties vai aptvert.

Glābējs pavadīja četrdesmit dienas un naktis Jūdejas tuksnesī, gavējot, sarunājoties ar Savu Tēvu un gatavojoties Savai oficiālajai misijai uz Zemes.2 Tieši šajā laikā pretinieks Viņu kārdināja, vilinot apmierināt Viņa fiziskās tieksmes — tiekties pēc sabiedrības atzinības un pieņemt pasaules bagātības jeb varu starp cilvēkiem.3 Taču, kā atzīmēja Džeimss E. Talmidžs, lielāks par šiem trim visaptverošajiem kārdinājumiem bija viltīgais kārdinājums4, kas netieši tika izteikts apgalvojumā „ja tu esi Dieva Dēls”. Pretinieks vēlējās, lai Kristus apšaubītu to, kas Viņš ir.

Par laimi, Viņš palika uzticīgs un nelokāms. Kristus zināja, kas Viņš ir. Un tas Viņa dievišķajai misijai deva spēku, izturību, mērķi un vadību. Mēs esam liecinieki tās varenībai, redzot Viņu stāvam Nācaretes sinagogā, citējot pravieti Jesaju un skaidri un gaiši paziņojot, ka Viņš ir Dieva Dēls.5

E Vërteta e Parë

Vārdi „pazīsti sevi” (jeb „gnothi seauton” sengrieķu valodā) ir iekalti pie Apollona tempļa Delfos. Šo īso, tikai divus vārdus garo aforismu vēstures gaitā ir apspriedis Sokrāts, Platons, Emersons, Ruso un daudzi citi. Visi atzīst — ja mēs zinām to, kas mēs esam, tajā slēpjas spēks.

Ja mēs, tāpat kā Glābējs, zinām to, kas mēs patiesībā esam, tad mēs varam kontrolēt savu uzvedību, kā arī gūt spēku un vadību visas dzīves garumā. Tieši tāpēc pretinieks tik ļoti vēlas, lai mēs par sevi šaubītos. Šaubas ir spēcīgs instruments, ko viņš liek lietā, kā arī mūsdienu pasaules posts. Viņš nevēlas, lai mums būtu spēks, izturība, miers un vadība. Viņš vēlas, lai mēs ar jums apšaubītu savas spējas, lēmumus, vērtību un jo īpaši — savu identitāti. Turklāt mūsdienu dzīve dažkārt var likt mums justies satriektiem, vientuļiem, aizmirstiem, izsistiem no sliedēm un dažkārt arī nespējīgiem kaut ko paveikt.

Taču, kad mēs patiesi saprotam, ka esam Dieva bērni, mēs sākam sevi saredzēt tā, kā mūs saredz Viņš. Mēs sevī saskatām labo un savu īsto potenciālu. Un, to darot, mēs rīkojamies un domājam citādāk. Mēs mazāk tiesājam, vieglāk piedodam un vairāk tiecamies cits citu mīlēt, kalpot, uzmundrināt un mierināt. Mēs galvenokārt sākam pievērsties nevis tam, lai mums kaut kas „būtu”, bet lai mēs paši kaut kas „būtu” un veidotu saikni ar citiem. Elders Džefrijs R. Holands mācīja, ka pirmā lielā patiesība Visumā ir tāda, ka Dievs mūs mīl. Viņš mūs mīl no visas sirds, bez ierunām un kompromisiem.6

Šī pirmā patiesība ir spēcīga. Dievs jūs mīl, un jūs esat Viņa bērns. Tā ir daļa no jūsu mūžīgās identitātes. Nekas to nevar mainīt. Elders Uhtdorfs mācīja: „Jūs esat visdižākās un vislieliskākās Visuma Būtnes dēli un meitas. Viņš jūs bezgalīgi mīl.”7

Dzīvodami pasaulē, kas slīkst šaubās, neapšaubiet savu vērtību un to, ko Debesu Tēvs pret jums jūt. Mēģiniet paskatīties pāri savām nepilnībām un šaubām un saskatīt, kas jūs esat patiesībā.8 Viens no dzīves mērķiem ir iepazīt Dievu un Jēzu Kristu.9 Taču svarīgi ir arī „pazīt sevi” un izprast savu dievišķo identitāti.

Mūsu pamatdoktrīna ir šāda: mēs esam mūsu Debesu Tēva bērni. Šīs dievišķās attiecības ir vissvarīgākās. Jaunā Derība ir pilna ar mācībām, kas ir vērstas uz zaudētā un Viņam visdārgākā atgūšanu. Ir skaidrs, kas Tēvam un Dēlam ir pirmajā vietā. Tie esat jūs. Jūs esat Viņa darbs un Viņa godība. Jūs esat Viņa prieka avots. Un Jēzus Kristus īstenotā Izpirkšana ir vislielākā Debesu Tēva mīlestības izpausme, ko Viņš jums ir izrādījis.10

Pirmā dižā patiesība ir tāda, ka Dievs jūs mīl. Jūs esat Viņa bērns un esat Viņam svarīgs. Par to es liecinu Jēzus Kristus Vārdā, āmen.


Atsauces

1 Erich Fromm (1976) To Have or to Be. United States. Harper & Row.

2 Mateja 4:1-11.

3 David O. McKay, Conference Report, Oct. 1911, p. 59.

4James E. Talmage, Jesus the Christ, Chapter 10: In the Wilderness of Judea, 1915.

5 Lūkas 4:18-21.

6 Elders Džefrijs R. Holands, „Vislielākā manta”, 2021. gada oktobra vispārējā konference.

7 Elder Dieter F. Uchtdorf, The Reflection in the Water, CES fireside at Brigham Young University, 1 November 2009.

8 Elder Dieter F. Uchtdorf, The Reflection in the Water, CES fireside at Brigham Young University, 1 November 2009.

9 Jāņa 17:3.

10 Jāņa 3:16