Vēstījums no reģiona Septiņdesmitā
No Nefija vārdiem Mormona Grāmatā (2. Nefija 33:1) mēs uzzinām, ka viņš nebija „varens rakstībā”, taču tomēr spēja pārvarēt savu vājību: „Jo kad cilvēks runā ar Svētā Gara spēku, Svētā Gara spēks nes sacīto cilvēku bērnu sirdīs”. Līdzīgi arī es varu teikt, ka neesmu „varens rakstībā”. Daloties ar jums savās domās, es lūdzu Dievu, lai katrs cilvēks, kurs lasīs šo vēstījumu, varētu sajust Svētā Gara ietekmi un ieklausīties tajā.
Nefijs spēja pārvarēt daudzas grūtības. Šķiet, ka katru reizi viņam tika dāvāta lielāka pārliecība un dvēseles miers tikai tāpēc, ka viņš saprata Debesu Tēva ieceri un tika svētīts ar liecību un zināšanām par to, ka Dievs dzīvo un ka Viņš aizsargās viņu un viņa ģimeni. Tieši caur Svētā Gara ietekmi Nefijs saņēma mierinājumu un prieku. Pat tad, kad viņš saskārās ar dažu savu ģimenes locekļu dusmām un apzinājās viņu vēlmi — nogalināt viņu (tāpat kā mēs visi dažreiz cīnāmies ar bailēm no evaņģēlija sludināšanas), viņš tik un tā atvēra savu muti, sekojot Svētā Gara norādījumiem.
Mūsu misija ir kalpot saviem kaimiņiem, kuri ir mūsu Debesu Tēva bērni. Mēs varam iedvest viņos tik ļoti vajadzīgo cerību, liecinot viņiem par to, ka Jēzus Kristus ir dzīva Būtne, kas atjaunoja Savu Baznīcu uz Zemes. Ja mēs esam jūtīgi pret Svētā Gara ietekmi un esam Viņa cienīgi, Viņš vienmēr būs ar mums, lai palīdzētu mums būt par gaismu pasaulei. Atcerēsimies Jēzus teiktos vārdus: „Tādēļ turiet augstu savu gaismu, lai tā spīd pasaulei. Lūk, Es esmu gaisma, ko jums būs turēt augstu — kā to jūs esat redzējuši Mani darām. Lūk, jūs redzat, ka Es esmu lūdzis Tēvu, un jūs visi bijāt aculiecinieki.” (3. Nefija 18:24)
Misionāru darbu var darīt daudzos veidos. No mums netiek vienmēr sagaidīts, ka sāksim dalīties evaņģēlijā un runāt par Baznīcu uzreiz, kad esam ar kādu iepazinušies. No savas pašu pieredzes esam mācījušies, ka vislabākais veids misionāru darba veikšanai ir būt par taisnīguma paraugu. Lai arī baušļu ievērošana pasaulē kļūst arvien nepopulārāka, mums vienmēr tiem ir jāseko.
Bausli — godāt sabata dienu — vairums mūsu Baznīcai nepiederošo draugu neizprot, taču Svētajos Rakstos ir uzsvērta šī baušļa ārkārtīgā nozīmība (skat. Nehemijas 13: 15–18; Jeremijas 17: 21–27). Visos šajos pantos ir minēta tā ietekme ne tikai uz vienu cilvēku, bet arī uz visu valsti: „Kad valstī nevērīgi izturas pret sabata dienas ievērošanu, tas ietekmē visas dzīves jomas, un reliģiskās tradīcijas vājinās” (Handbook, 35. lpp.).
Paklausība šim bauslim ir lielisks misionāru darbarīks. Mūsu centība šī baušļa ievērošanā svētī ne tikai mūs, bet arī citus, jo dod viņiem vielu pārdomām par sabata dienas godāšanas nozīmību. Kad mūsu kaimiņi regulāri ievēro laimīgus ģimenes locekļus, ģērbtus savās labākajās drēbēs, katru svētdienu dodamies uz Baznīcu, tas piesaista viņu uzmanību un liek viņiem brīnīties. Mēs nezinām, kā Svētais Gars ietekmēs kādu konkrētu cilvēku, lai rosinātu viņā interesi par evaņģēliju. Tomēr mūsu taisnīgais paraugs, turot sabata dienu svētu, tiešām palīdz citiem sajust Svētā Gara ietekmi. Un mums vienmēr vajadzētu būt gataviem pastāstīt viņiem par to, ko sabata diena mums nozīmē un kāpēc mēs to godājam.
Citi cilvēki saskata ne tikai šī baušļa ievērošanas ārējās pazīmes. Cilvēki arī pamana šī baušļa ievērošanas augļus. Vēlme — turēt sabata dienu svētu — palīdz maniem ģimenes locekļiem un man kļūt jūtīgākiem pret Svētā Gara ietekmi. Mēs sajūtamies iekšēji šķīsti un sajūtam patiesu prieku. Mēs kļūstam draudzīgāki un izpalīdzīgāki. Svētdienās mēs visu darām kopā: mēs apmeklējam draudzi, mēs lasām grāmatas, mēs pastaigājamies un spēlējam dažādas ģimenes spēles. Šajā dienā es vienmēr sajūtu lielāku sirdsmieru. Mani ģimenes locekļi un citi vienmēr to sajūt.
Šis bauslis arī palīdz man labāk saprast, kāpēc mums jākalpo citiem. Vienā no runām Baznīcas vispārējā konferencē elders Nelsons no Divpadsmit apustuļu kvoruma teica: „Padariet sabatu par svēta prieka dienu, kalpojot citiem, it īpaši tiem, kuri nejūtas labi, ir vientuļi vai cieš trūkumu. Liekot viņiem justies labāk, arī jūs paši sajutīsieties labāk” (elders Rasels M. Nelsons: „Sabats — svēta prieka diena”, Ensign, 2015. g. maijs). Šie vārdi aizskāra manu sirdi, un es pūlos, lai tas piepildītos manā dzīvē.
Mani brāļi un māsas, es mudinu jūs, brāļi, pavadīt sabata dienu tā, kā Tas Kungs to no mums sagaida. Sabata diena ir Dieva dāvana. Tā mums ir dota, lai mēs atjaunotu savas derības ar Viņu, baudītu Viņa vārdus un dalītos savā liecībā par Viņu, kurš ir Dzīvais Kristus, mūsu sanāksmju namos un mūsu mājās. Šī diena ir dota, lai atpūstos no ikdienas darbiem un atjaunotu garīgo un fizisko spēku nākamajai nedēļai. Izmantojiet to kā rīku misionāru darba veikšanai savā ģimenē. Esiet par paraugu šī svarīgā baušļa ievērošanā. Nemēģiniet atstāt iespaidu tīši. Vienkārši turpiniet darīt labu un palīdziet citiem. Pildiet Glābēja gribu neatkarīgi no tā, vai cilvēki jums par to pateicas vai ne. Ja jūs mīlat mūsu Glābēju, gaisma no jūsu labajiem darbiem plūdīs no jums un būs redzama visiem. Lūdziet Debesu Tēvu Jēzus Kristus Vārdā, lai Viņš palīdzētu jums pildīt Glābēja gribu, un Viņš dos jums šādu iespēju.
Elders Astašovs, reģiona Septiņdesmitais