Covid-19 situācijas dēļ tempļi uz laiku tika slēgti. Baznīca rīkojās kā labs „globālais pilsonis”, lai mēģinātu novērst slimības izplatību. Tas ir būtiski ietekmējis cilvēku skaitu, kas saņēma priekšrakstus un aizstājošos priekšrakstus.
Tas, ka mēs nevaram doties uz templi, nemaina ietekmi, kāda templim var būt mūsu dzīvē. Mēs esam noslēguši derību, kas ir daļa no priekšraksta. Un šo derību turēšana ienesīs mūsu dzīvē dievišķības spēku neatkarīgi no tā, vai mēs varam vai nevaram fiziski apmeklēt templi.
Un pat šo Covid-19 ierobežojumu laikā Glābēja paustās rūpes, domājot par to, kā mēs atvērsim tempļus, kur mēs tos atvērsim un kas ir jāizdara, lai tos atvērtu, skaidri ļauj man zināt, ka Viņš visu kontrolē.
Es domāju, ka tad, kad mēs atkal dosimies uz templi, daudziem no mums būs lielākas alkas gūt tempļa pieredzi. Mēs ar sievu to redzējām, kad kāda svēto grupa Ruandā ilgu laiku nevarēja pieņemt Svēto Vakarēdienu kopā kā draudze. Kad viņi beidzot sanāca kopā, bija īpaša sajūta, kas pārņēma visu draudzi un mani, padarot to par vienu no spēcīgākajām Svētā Vakarēdiena sanāksmes pieredzēm manā dzīvē. Un es domāju, ka mums būs līdzīgas pieredzes, kad mēs atkal dosimies uz templi, kad tie būs atvērti, — kad mēs no jauna pieredzēsim atrašanos iesvētītā Dieva namā, un šīs alkas radīs spēcīgas sajūtas.