Uz brīdi iestājās klusums; mēs visi pārdomājām to, ko Tas Kungs bija paudis caur Savu Garu, caur Savu balsi, manai sirdij un misionāru sirdīm.
Es atceros pieredzi, kad kalpoju par misijas prezidentu. Man bija sagatavota runa misionāriem zonas konferencei. Man šķita, ka tā bija ļoti laba runa – vismaz es jutu, ka tā bija laba runa.
Konferences dienas rītā es pamodos ar skaidru sajūtu, ka man vajadzētu pārskatīt visu, ko biju sagatavojis.
Kamēr es pētīju, man radās šaubu sajūta, ka tas nebija tas, ko man vajadzētu teikt.
Tajā brīdī es dzirdēju Tā Kunga balsi siltā, bet spēcīgā veidā sakām man, ka tas, ko es biju sagatavojis, nebija tieši tas, ko Viņš vēlējās, un ka Viņš bija gatavs man palīdzēt vadīt darbu Savā veidā.
Es nometos ceļos un lūdzu, un tad Tas Kungs vadīja mani uz 33. nodaļu Mācībā un Derībās, kas ir atklāsme, kas tika dota pravietim Džozefam Smitam, kad Tas Kungs caur pravieti aicināja divus jaunus cilvēkus sludināt evaņģēliju un deva tiem īpašas norādes par to, kā viņiem vajadzētu to darīt.
Un tas bija tieši tas, kas mūsu misijas misionāriem bija vajadzīgs.
Pēc uzstāšanās ar runu misionāriem un mācīšanas, pamatojoties uz Svētajiem Rakstiem, es jutu, ka Glābējs pats runāja ar misionāriem, un misionāri bija uzmanīgi un gatavi un vēlējās klausīt norādēm, kuras tie bija saņēmuši tajā sapulcē. Uz brīdi iestājās klusums; mēs visi pārdomājām to, ko Tas Kungs bija paudis caur Savu Garu, caur Savu balsi, manai sirdij un misionāru sirdīm.
