Mans tēvs bija izcils vīrs, māte bija gudra sieviete. Ja es saņēmu apstiprinājumu no viņas, bija tāda sajūta, ka es saņēmu apstiprinājumu no Tā Kunga. Es tiešām tā jutos.
Pēc pieredzes varu teikt, ka visu, ko man teica māte, es uztvēru nopietni. Man vienmēr šķita, ka viņa kaut kā zināja, kas ir pareizi.
Es jutu, ka viņa gādā par mani, tieši tāpat kā es jūtu, ka Glābējs gādā par mums.
Un, ja viņa kaut nedaudz uz mani paskatījās neapmierinoši … Es atceros, ka reiz es nopelnīju, man šķiet, desmit centus, un es nolēmu doties uz kino. Es vēl ne reizi nebiju apmeklējis kino, tolaik tas maksāja desmit centus. Un es teicu savai mātei: „Es došos uz kino, ko tu par to saki?” Un viņa atbildēja: „Nu, ja tu tā vēlies …” Un es nodomāju: „Ak vai, tagad es nevaru doties!” Jo es jutu, ka kaut kas tur nebija labi … Un līdz pat šai dienai es prātoju, kas tajā filmā bija tāds, ka viņa sajuta iedvesmu man pateikt: „Nē, neej!” Tāda viņa bija.
Mans tēvs bija izcils vīrs, māte bija gudra sieviete. Ja es saņēmu apstiprinājumu no viņas, bija tāda sajūta, ka es saņēmu apstiprinājumu no Tā Kunga. Es tiešām tā jutos.
Ir tādi cilvēki kā mana māte, mana sieva. Cilvēki, kuriem ir cieša saikne ar debesīm. Līdz ar to, kad tu izsaki viņiem kādu ideju un pēc tam saņem atbildi, tas ir kā uzklausīt Viņu.
