Kā es uzklausu Viņu  

    Vārds „dzirdēt” man šķiet aizraujošs.

    Šis vārds ir daudzkārt lietots Svētajos Rakstos, un es nedomāju, ka tas attiecas uz fizioloģisko cilvēka dzirdi. Tas nozīmē sadzirdēt savā prātā un sirdī. Es koncentrējos uz to, kā es dzirdu Jēzus Kristus balsi, ne tikai ar vārdiem vai skaņām vien, bet kā es dzirdu Viņu savā prātā un sirdī?

    Kad es pārdomāju to, kā sadzirdu Tā Kunga balsi, es atminos, ka atklāsmes tiek nodotas caur Svēto Garu dažādos veidos, tajā skaitā caur sapņiem, vīzijām, sarunām ar debesu vēstnešiem un iedvesmu. Dažas atklāsmes tiek saņemtas nekavējoties un intensīvi; dažas tiek atpazītas pakāpeniski un nemanāmi. Savā dzīvē es nepārtraukti cenšos radīt iespējas, lai biežāk saņemtu saziņu no debesīm.

    Uzklausiet Viņu, virzoties uz priekšu kalpošanā

    Es uzskatu, ka Viņa balss sadzirdēšana un iedvesmas saņemšana parasti notiek tad, kad es rīkojos saskaņā ar to, kas man ir ticis uzdots. Es uzskatu, ka, kalpojot cilvēkiem, iedvesma rodas par konkrēta cilvēka vajadzībām. Mana virzība uz priekšu ir uzaicinājums iedvesmas saņemšanai.

    Uzklausiet Viņu, klausoties taisnīgu mūziku

    Man ļoti patīk dziedāt garīgo dziesmu „Tik drošs ir tas pamats”. Uz planētas nav neviena, kas dziedātu sliktāk par mani, bet šīs garīgās dziesmas vārdu un uzmundrinošās mūzikas kombinācija pauž labvēlību un Pestītāja izpirkšanas upura veicinošo un stiprinošo spēku, ko es nedomāju, ka varu saņemt jebkādā citā veidā. Vairums man mīļo garīgo dziesmu ir par evaņģēlija Atjaunošanu, kurās tiek mācītas līdzīgas mācības. Un šo dziesmu vēstījumos, gan mūzikā, gan vārdos, jūs varat sadzirdēt Viņa balsi. Mūzika man bieži vien ir Tā Kunga balss.

    Uzklausiet Viņu caur Svētajiem Rakstiem un patiesu lūgšanu

    Es nevaru iedomāties neko svarīgāku mūsdienās par apsolījumu, ka es varu uzklausīt Viņu, ka es varu saņemt Viņa vadību, Viņa mierinājumu, Viņa aizsardzību savā dzīvē. Tas nav sarežģīti un grūti, taču tas prasa garīgu piepūli un laiku. Viens no veidiem, kā es Viņu uzklausu, ir caur Svētajiem Rakstiem. Svētie Raksti ir iepriekš ierakstīta Tā Kunga balss. Un parasti tā nav dzirdamas balss saklausīšana, lai arī tas var notikt. Tā ir Svēto Rakstu sadzirdēšana caur sajūtām. Caur sajūtām savā prātā un sirdī. Svētajiem Rakstiem ir galvenā loma, lai es varētu saņemt šādas domas un sajūtas.

    Lai arī dzīvojam rosīgā un straujā pasaulē, kur daudz balsu cenšas piesaistīt mūsu uzmanību, es varu „rimties” un uzklausīt Viņu. Kad es uzklausu Viņa balsi Svētajos Rakstos, kad es patiesi lūdzu — nevis tikai saku lūgšanas, bet lūdzu ar patiesu nolūku un no sirds —, tad es garīgi izveidoju nepieciešamo klusumu un rāmumu, lai varētu Viņu uzklausīt.

    Uzklausiet Viņu caur Svēto Garu

    Laika gaitā esmu uzzinājis, ka viena no lielajām svētībām, kas gūstama, cenšoties izveidot sadraudzību ar Svēto Garu, ir tā, ka es sevi ieraugu tādu, kāds patiesībā esmu, un tas ir sāpīgi un reizē priekpilni. Es nedzirdu balsi savās ausīs, bet gan caur domām savā prātā un sajūtām savā sirdī, kas iegūstamas ar Svētā Gara spēku. Es redzu to, kas labi izdevās, un es redzu to, kas man ir jāuzlabo un jādara labāk, un tas ir process, kurā mēs par kaut ko kļūstam. Svētā Gara, atklājēja, sadraudzība palīdz man saredzēt gan labo, gan slikto, ko es citādi nekad neieraudzītu.

    Uzklausiet Viņu, pierakstot garīgos iespaidus

    Elders Ričards G. Skots man reiz mācīja, ka garīgās zināšanas, pareizi pierakstītas, ir pieejamas nepieciešamības gadījumos. Ja tas, ko es pierakstu, ir tas, ko es jūtu savā sirdī, domas, kas man ienāk prātā ar Svētā Gara spēku, tad tas līdzinās rakstīšanai uz mazajām plāksnēm, svētiem rakstiem, pravietojumiem un atklāsmēm. Tā nav daudzu detalizētu piezīmju rakstīšana; tā ir ieklausīšanās Viņa balsī. Tā ir Viņa uzklausīšana un pierakstu veikšana par to, kas man palīdzēs atcerēties Viņa teikto.

    Lai Viņu uzklausītu, nav vajadzīga pilnība

    Es domāju, ka pārāk augstas cerības dažkārt traucē. Lai virzītos uz priekšu un darītu to labāko, nav vajadzīga pilnība. Bieži es varu domāt, ka būs kāds ļoti dramatisks garīgais iespaids, tomēr visbiežāk tas ir ļoti kluss, ļoti liegs un nemanāms. Ja es sagaidu lielu atbildi un saņemu daudzas mazas atbildes, es varu tās nepamanīt. Ja es sagaidu skaļu atbildi un saņemu klusas, es varu tās neatpazīt.

    Es un daudzi Baznīcas locekļi var justies necienīgi vai prātot: „Vai tās bija manas domas, vai arī tas bija Tā Kunga Gars?” „Vai tas bija iespaids no Svētā Gara?” Pareizi būtu beigt par to raizēties. Esiet labi. Dariet to labāko, lai turētu godā savas derības. Ievērojiet baušļus. Man nav jābūt pilnīgam. Man tikai jādara tas labākais, lai turētu godā savas derības. Daudz cilvēku domā: „Ak, Viņš man nekad to neatklās.” Viņš noteikti atklās.

    Kad es tiecos pēc Svētā Gara sadraudzības, novēršoties no traucēkļiem un atvēlot laiku dārgiem garīgo pārdomu mirkļiem, es redzu ar jaunām acīm un dzirdu ar jaunām ausīm.