Es nodrebu, domājot par to, kas būtu noticis, ja es būtu turpinājis iesākto. Mūsu dzīve būtu bijusi pavisam citāda.
Lai sadzirdētu kāda čukstus, tostarp Gara čukstus, jo tuvāk esi, jo labāk. Tā ir vieglāk sadzirdēt. Un es esmu atklājis, ka, tuvinoties Viņam, es izjūtu arvien lielāku vēlmi Viņam līdzināties. Un, jo vairāk es cenšos Viņam līdzināties, jo, man šķiet, Viņam ir vieglāk ar mani sazināties. Tās ir tās personīgās, privātās nodošanās izpausmes un vēlēšanās darīt to, uz ko mūs pamudina Gars.
Kad es biju jaunietis, man vienmēr ļoti patika apmeklēt Baznīcu — vienmēr. Pēc medicīnas studijām, kad es kļuvu par praktikantu, es biju ļoti noslogots. Tolaik es atklāju, ka esmu sācis novērsties no tā, kas man allaž bija dāvājis mieru un tuvinājis mani Garam. Kādā svētdienā (es to atceros ļoti labi), tuvojoties mana prakses gada beigām, es labi zināju — ja vien es svētdien pasteigšos, tad varēšu kopā ar Rutu un Ešliju apmeklēt Baznīcu. Bet es nolēmu aizkavēties, lai viņas dotos projām, bet es varētu vienkārši pārnākt mājās, atgulties un pasnaust. Un tā es arī izdarīju.
Taču, kad es pārnācu mājās un apgūlos, kaut arī es tik ļoti biju gribējis pasnaust, es nespēju aizmigt, jo es atskārtu, ka tā liecība un degsme, kas allaž bija bijusi daļa no manis (jo man vienmēr bija paticis apmeklēt Baznīcu), ka tās manī vairs nebija. Tās degsmes vairs nebija.
Un es atceros, kā es piecēlos no dīvāna, nometos ceļos un lūdzos pēc piedošanas, un devu solījumus par to, ko es darīšu. Tās bija tās personīgās, privātās nodošanās izpausmes, kā nekad neizlaist ikdienas lūgšanas, vienmēr lasīt Svētos Rakstus.
Nākamajā dienā es paņēmu uz slimnīcu Mormona Grāmatu mīkstajos vākos, lai varētu lasīt Svētos Rakstus katru dienu — lai kas arī notiktu. Es uzrakstīju darāmo lietu sarakstu, ieskaitot lūgšanu vismaz divreiz dienā. Un es pārliecinājos, ka apmeklēju Baznīcu, ja vien man bija tāda iespēja. Un tad, jau pēc pāris nedēļām, es atguvu savu degsmi un sirdi sildošo liecību. Un es nodrebu, domājot par to, kas būtu noticis, ja es būtu turpinājis iesākto — ja es būtu aizmidzis un juties iepriecināts, ka esmu izlaidis Baznīcas apmeklējumu. Mūsu dzīve būtu bijusi pavisam citāda.
