Kad jūs saņemat iedvesmu, —rīkojieties, lai cik neparasta tā jums šķistu vai cik nepiemēroti jūs justos, lai to īstenotu.
Pirms vairāk nekā 50 gadiem es kalpoju par padomnieku Čikāgas Dienvidu staba prezidijā.
Mani uzaicināja uzstāties Svētā Vakarēdiena vakara sanāksmē vienā no mūsu attālajām rietumu vienībām netālu no Auroras, Ilinoisā. Tas bija apmēram stundas brauciena attālumā no manām mājām.
Kad iepriekš biju saņēmis uzaicinājumu uzstāties, es parasti saņēmu iedvesmu, par ko man vajadzētu runāt.
Saistībā ar uzaicinājumu uzstāties Aurorā, es nebiju saņēmis nevienu pamudinājumu.
Es devos ceļā un pie sevis domāju: „Par ko es runāšu?”.
Es saņēmu pamudinājumu, kad biju pusceļā līdz Aurorai. Es atsaucos saņemtajam pamudinājumam un runāju par saviem novērojumiem Čikāgas krimināltiesās.
Es runāju par jauniešiem, kuri tika tiesāti par dažāda veida zādzībām, tostarp par zādzībām veikalos, un es runāju par to, cik nopietni ir šāda veida noziegumi un cik efektīvi veikalu īpašnieki ar policijas palīdzību spēja aizturēt jaunos likumpārkāpējus, un kas ar viņiem notika, kad viņus atzina par vainīgiem šajos pārkāpumos.
Kad es noslēdzu savu uzrunu, pie manis pienāca kāda māte, kas asarām acīs pateicās par manu uzstāšanos. Viņa man pastāstīja, ka viņai ir jauns dēls, kurš ir bijis iesaistīts veikalu aplaupīšanā.
Šī māte sacīja: „Kad es uzzināju, ka jūs šovakar uzstāsieties, un, zinādama par jūsu profesiju, es lūdzu Tam Kungam, lai jūs savā uzrunā sacītu ko tādu, kas palīdzētu mūsu dēlam. Jūs to izdarījāt”, viņa sacīja. „Mūs viņš nekad nav tā uzklausījis, kā viņš klausījās jūsos, un es jums pateicos, ka jūs saklausījāt Tā Kunga Garu un tam atsaucāties.”
Kad jūs saņemat iedvesmu, —rīkojieties, lai cik neparasta tā jums šķistu vai cik nepiemēroti jūs justos, lai to īstenotu. Rīkojieties. Tam ir kāds iemesls. Iespējams, jūs nezināsit šo iemeslu, taču jūs un kāds cits tiks svētīts, ja jūs uzklausīsit Viņu.
