Es nekad nevarētu piesavināties nopelnus par Viņa maigo, nevainojamo mīlestību. Bet cik ļoti es esmu pateicīga par to, ka Viņš ļauj man būt šīs puzles daļiņai!
Es vienmēr esmu zinājusi, ka sadzirdu caur domām savā prātā. Es sadzirdu caur sajūtām savā sirdī — iespaidiem, emocijām — taču es pamanīju, ka sadzirdu cilvēku vārdus.
Tikai vakar es pieredzēju, kā saklausīju kāda cilvēka vārdu. Kāda jauka māsa bija man uzrakstījusi vēstuli, kurā pastāstīja par savu iemīļoto bērnības Sākumskolas skolotāju, par to, kāpēc viņa tik ļoti viņai patika, kāpēc viņa tik ļoti viņu mīlēja un kādu iespaidu viņa bija atstājusi uz viņas dzīvi. Un viņa sacīja: „Māsa Džounsa, es nezinu, kāpēc es to jums rakstu, bet man ir tāda sajūta, ka kādam, izņemot mani, ir jāuzzina, cik brīnišķīga ir šī sieviete un tas, ka šobrīd viņa cīnās ar vēzi ceturtajā stadijā.”
Es nodomāju: „Es vēlos viņai piezvanīt. Varbūt es varu ar viņu aprunāties.”
Tad es nodomāju: „Labi.” Es gatavojos apmeklēt kādu sanāksmi un nodomāju: „Pēc visām sanāksmēm es viņai piezvanīšu.”
Es paguvu apmeklēt tik dažas no tām, kad izdzirdēju viņas vārdu un frāzi: „Piezvani tagad!” Tāpēc es paņēmu savu telefonu, iegāju kabinetā un piezvanīju. Viņas vīrs pacēla telefonu, viņš aprūpē viņu visu diennakti. Viņš viņai palīdz.
Viņš teica: „Es paskatīšos, vai mana sieva ir nomodā.” Viņš aizgāja paskatīties, un viņa bija nomodā, un tā es varēju nolasīt viņai šo vēstuli. Tā mums bija ļoti emocionāla, mīļa un jauka pieredze.
To pārdomājot, es atskārtu, ka šī pieredze aizsākās tādēļ, ka šī mīļā māsa no cita štata uzklausīja Viņu. Un tad viņa sniedza man iespēju uzklausīt Viņu, un pēc tam, kad mēs kopā ar šo ģimeni sarunājāmies pa telefonu, mums bija iespēja Viņu uzklausīt kopā.
Es nekad nevarētu piesavināties nopelnus par Viņa maigo, nevainojamo mīlestību. Bet cik ļoti es esmu pateicīga par to, ka Viņš ļauj man būt šīs puzles daļiņai!
Visi nopelni ir Viņam, un tomēr Viņš ļauj mums būt daļai no tiem. Un šajā procesā mēs tiekam pacilāti, pamācīti, iedvesmoti un mīlēti, un tas mums liek doties uz priekšu un vēlēties paveikt vairāk un vairāk, un vairāk.